Kas ir e-mācības un kā tās uzņēmumā patiesībā notiek?

Atbilde uz jautājumu, kas ir e-mācības, ir vienkārša: tās ir mācības, kurās cilvēks apgūst zināšanas un prasmes ar interneta palīdzību, izmantojot digitālus materiālus, uzdevumus vai saziņu ar pasniedzēju. Uzņēmumā mēs iesakām tās organizēt kā secīgu darbu: noteikt vajadzību, sagatavot saturu, uzaicināt attiecīgos darbiniekus, pārbaudīt apguvi un saglabāt rezultātu, paredzot arī atkārtošanu. Iedomājieties, ka vadītājs Jums uzdod pārcelt darbinieku apmācību internetā, bet materiāli atrodas pie dažādiem kolēģiem un katrs citādi saprot, ko nozīmē pabeigts kurss, tāpēc pirms platformas izvēles jāvienojas tieši par šiem jautājumiem, jo programmatūras uzstādīšana pati par sevi nenosaka ne satura pareizību, ne cilvēku pienākumus.

Kas ir e-mācības uzņēmuma ikdienā?

E-mācības uzņēmumā ir veids, kā organizēt zināšanu un prasmju apguvi internetā, un to saturu vajadzētu saistīt ar darbu, kuru darbiniekam pēc mācībām jāspēj paveikt. Cedefop definīcija aptver informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu zināšanu, prasmju, vērtību un kompetenču apguvei internetā; skaidrojumā minēti arī tiešsaistes kursi, forumi un videokonferences, tātad runa var būt gan par patstāvīgi apgūstamu materiālu, gan sarunu ar pasniedzēju, bet Jūsu uzņēmuma uzdevums ir izvēlēties konkrētajai vajadzībai piemērotu mācīšanās veidu un saprotamu rezultāta pārbaudi.

Tālmācībā uzsvars ir citur: Cedefop to skaidro kā mācības, kurās pasniedzējs un dalībnieki ir fiziski nošķirti un saziņai izmanto dažādus resursus un tehnoloģijas, darbojoties vienlaikus vai katrs savā laikā. Šādās mācībās var izmantot arī grāmatas un saziņu vēstulēs. Ja Jūs plānojat darbinieku apmācību, šī atšķirība palīdz uzdot precīzāku jautājumu: vai cilvēkiem jāapgūst saturs internetā, vai jānodrošina mācības kolēģiem dažādās vietās, jo otrajā gadījumā izvēle skar arī saziņu, pasniedzēja pieejamību un iespēju kopīgi izrunāt uzdevumus, ne tikai materiāla ievietošanu vietnē.

Atsevišķu kursu vietnē mēs iesakām vērtēt kā vienu uzņēmuma mācību daļu: pirms tā jānosaka auditorija un sasniedzamais rezultāts, bet pēc tā jāparedz laiks jautājumiem un vajadzības gadījumā arī praktiska pārbaude. Piemēram, ja jaunam kolēģim jāmācās izskatīt klienta pieprasījumu, kursā varat izskaidrot secību un dot situācijas, ko analizēt, savukārt vadītājs var novērot izmēģinājumu darbā; šādi uzreiz kļūst skaidrs, kuru mācību daļu vēlaties nodrošināt tiešsaistē un kurai vajadzīgs cilvēks, turklāt varat saglabāt klātienes sarunu tur, kur Jūsu iecerei tā ir nepieciešama.

Kādu e-mācību formātu izvēlēties?

Formātu izvēlas pēc darbības, kuru vēlaties iemācīt, un pēc tā, vai dalībniekiem vajadzīga saruna ar pasniedzēju konkrētā brīdī; paradums visu pārvērst video vien šādu izvēli nepamato. Sinhronās mācībās pasniedzējs un dalībnieki strādā vienlaikus, savukārt asinhronās mācībās pasniedzējs un dalībnieki nav vienuviet vienā laikā, un šādas mācības parasti notiek tiešsaistē bez reāllaika mijiedarbības. Plānojot pirmo kursu, uzrakstiet, kur nepieciešama tūlītēja atbilde uz jautājumu un kuru daļu cilvēks varētu apgūt patstāvīgi, jo no šī lēmuma izriet gan satura sagatavošana, gan pasniedzēja darba grafiks. Tabulas pēdējā aile ir prasība, par kuru iesakām vienoties pirms mācībām, nevis solījums, ka jebkura programma šo informāciju jau saglabās Jums vajadzīgajā veidā.

Dalību nodarbībā un pārbaudītas zināšanas uzskaitiet atsevišķi. Ja vadītājam nepieciešams pārliecināties par konkrētu prasmi, paredziet uzdevumu, kurā cilvēks šo prasmi parāda, un nosakiet vērtētāju, bet, ja mērķis ir iepazīstināt ar izmaiņām, vispirms vienojieties, kas tiks uzskatīts par pietiekamu izpratni; citādi pasniedzējs, administrators un darbinieks var vienu un to pašu pabeigšanas atzīmi saprast katrs citādi, lai gan visi būs izpildījuši savus sākotnējos norādījumus.

Kombinētās mācības Cedefop izpratnē savieno vadītu klātienes apmācību ar tiešsaistes vai tālmācības aktivitātēm, tāpēc tās ļauj vienā programmā paredzēt atšķirīgus uzdevumus, neuzspiežot visam vienu formātu. Piemēram, Jūs varat vispirms dot patstāvīgi apgūstamu skaidrojumu, tad plānot praktisku nodarbību un pēc tās īsu pārbaudi, katrai daļai nosaucot savu atbildīgo. Mēs iesakām sākt ar šādu uzdevumu sadalījumu un tikai pēc tam lemt par video, teksta vai testa apjomu, jo glīti sagatavots materiāls vēl neatbild uz jautājumu, ko tieši ar to gribat iemācīt.

Kurš uzņēmumā par ko atbild?

Atbildību par mācībām vērts sadalīt pirms materiālu ievietošanas sistēmā: personāla vadītājs vai mācību vadītājs nosaka, kam kurss vajadzīgs un kādu darba rezultātu no tā gaida, savukārt attiecīgās jomas speciālists apstiprina saturu. Kursa autoram uzticiet skaidrojumu un uzdevumu izveidi tā, lai kolēģis tos varētu saprast bez autora klātbūtnes, un atsevišķi nosauciet cilvēku, kurš drīkst apstiprināt publicēšanu. Šādi jau sagatavošanas laikā būs redzams, pie kura jāatgriežas ar kļūdainu skaidrojumu un kurš var izlemt, vai jautājums pārbaudē tiešām atbilst darbā nepieciešamajām zināšanām. Šo sadalījumu iesakām ņemt vērā arī Jūsu projekta plānā, jo kursa ievietošana sistēmā vēl nenozīmē, ka kāds ir pārbaudījis tajā aprakstīto darba kārtību, apstiprinājis atbildes vai uzņēmies nākamo labojumu.

Mācību saturu mēs parasti neveidojam: par to atbild klienta speciālisti, savukārt mēs izstrādājam un uzturam platformu. Ja piegādātājam uzticat tehnisko darbu, savā komandā tik un tā nosauciet satura atbildīgo un ieplānojiet viņam laiku pārskatīšanai; mēs varam pārrunāt, kā informāciju izvietot platformā, bet lēmumam par Jūsu darba procesa pareizu aprakstu jāpaliek tā cilvēka ziņā, kurš šo procesu pārzina.

Pēc palaišanas klients izvēlas platformas administratoru, taču parasti administrēšanu uzņemamies mēs, un mūsu pieredzē tā aizņem 20–30 stundas mēnesī. Tas ir mūsu darba novērojums, nevis Jūsu projekta garantēts apjoms. Pirms sadarbības nosakiet, kurus darbus administrators veiks, kurus lēmumus Jūsu komanda pieņems un kā pieteiksiet izmaiņas, jo tā varēsiet atšķirt tehnisku uzdevumu no satura jautājuma; kļūdainas atbildes labojumam pārbaudē un darbinieka piekļuves problēmai vajadzīgi atšķirīgi atbildīgie, pat ja abi pieteikumi sākumā nonāk pie viena cilvēka un abos gadījumos darbinieks saka, ka kurss nedarbojas.

Tiešajam vadītājam iesakām uzticēt mācību laika saskaņošanu un sarunu par rezultātu, bet IT komandai skaidri noteikt uzdevumus saistībā ar piekļuvi un uzņēmuma sistēmām, lai dalībnieks pats nemeklētu, kuram rakstīt. Iedomāsimies uzņēmumu ar piecdesmit darbiniekiem, kur personāla speciāliste vienlaikus koordinē mācības, apkopo materiālus, veido kursu un reģistrē dalībniekus: šajā piemērā viena persona pilda četras lomas, taču jomas vadītājam joprojām jāapstiprina satura pareizība; lomu nosaukumi neprasa četras jaunas amata vietas; tie palīdz godīgi ieplānot vienas kolēģes darbu un noteikt, kuru lēmumu viņa var pieņemt pati.

Atsevišķi vienojieties, kurš pārskatīs kursu pēc darba kārtības maiņas un kurš pārņems šo pienākumu kolēģa prombūtnē, jo sākotnējais satura apstiprinājums neatbild uz jautājumu par turpmāko uzturēšanu; piemēram, izmaiņu iniciatoram varat uzticēt paziņošanu mācību atbildīgajam, bet jomas speciālistam uzdot pārbaudīt skaidrojumu un uzdevumus pirms labotā kursa piešķiršanas nākamajai grupai. Mēs iesakām šo vienošanos pierakstīt kopā ar kursa mērķi, lai vēlāk būtu saprotams gan atbildīgais, gan iemesls pārskatīšanai, un jauna materiāla publicēšana nekļūtu par lēmumu, kuru administrators pieņem tikai tāpēc, ka viņam ir piekļuve.

Kā norit darbinieku mācību cikls?

Mācību cikls sākas ar konkrētu darba vajadzību: ko darbinieks vēl neprot, kādu saturu viņam piedāvāsiet un kā pārbaudīsiet, vai pēc apguves viņš uzdevumu spēj izpildīt. Iedomāsimies jauna klientu apkalpošanas darbinieka ievadīšanu darbā: jomas vadītājs apstiprina skaidrojumu par pieprasījumu izskatīšanu, mācību koordinators pēc amata nosaka vajadzīgo kursu, vienojas ar tiešo vadītāju par izpildes laiku un nosūta uzaicinājumu. Pēc situācijas uzdevuma darbinieks ar vadītāju izrunā atbildi, bet koordinators saglabā rezultātu un atzīmē, vai vajadzīgs papildu skaidrojums; šajā piemērā kursa noskatīšanās ir tikai viena daļa no ievadīšanas darbā.

Citā izdomātā piemērā uzņēmums pats nosaka obligātu atkārtotu apmācību par savu klientu pieprasījumu apstrādes kārtību, un satura atbildīgais pirms nākamās grupas pārbauda, vai saturs atbilst aktuālajam procesam. Koordinatoram tad jānosaka dalībnieki un termiņš, jāvienojas par atgādinājumu un jāparedz rīcība, ja cilvēks uzdevumu nepabeidz vai pārbaudē kļūdās, savukārt vadītājam jāpalīdz atrast laiku atkārtošanai. Pēc rezultāta saglabāšanas nosakiet nākamo pārskatīšanas brīdi vai notikumu, piemēram, darba kārtības maiņu, lai atkārtotās mācības būtu saistītas ar konkrētu vajadzību. Šī piemēra periodiskums ir uzņēmuma izvēle, nevis likuma prasība.

Darba aizsardzības instruktāža Latvijā

Darba aizsardzībā grafiku un saturu nedrīkst noteikt tikai pēc uzņēmuma ērtības: Ministru kabineta noteikumi Nr. 749 paredz ievadapmācību, instruktāžu darba vietā un tematisko apmācību par konkrētu darba aizsardzības jautājumu. Instruktāža darba vietā ietver sākotnējo, atkārtoto, neplānoto un mērķa instruktāžu, savukārt ievadapmācība jānodrošina visiem nodarbinātajiem uzreiz pēc nodarbinātības, ražošanas prakses vai mācību prakses uzsākšanas neatkarīgi no izglītības un darba stāža attiecīgajā profesijā vai amatā.

Tāpēc vispārējo jaunā darbinieka iepazīstināšanu ar uzņēmumu un šo noteikumu prasīto apmācību plānojiet kā atšķirīgus uzdevumus ar skaidri noteiktu saturu un izpildes kārtību. Atkārtotā instruktāža jāveic sākotnējās instruktāžas apjomā vismaz reizi gadā, bet darbā ar bīstamām iekārtām un darba devēja apstiprinātajā sarakstā iekļautajos paaugstinātas bīstamības darbos vismaz reizi sešos mēnešos; instruktāža ietver drošu darba paņēmienu praktisku demonstrēšanu un pēc tās arī zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi. Noteikumi prasa ievadapmācības un instruktāžas reģistrācijas dokumentos iekļaut attiecīgo pielikumu informāciju, tostarp instruētās personas parakstu, un dokumentus glabāt piecus gadus, tāpēc šādā ciklā paredziet gan praktisko daļu, gan atbilstošu dokumentēšanu, nevis pieņemiet, ka tiešsaistes testa rezultāts viens pats izpilda visas prasības.

Noteikumu piezīme par elektronisku dokumentu attiecas uz pirmā pielikuma apliecību par darba aizsardzības apmācības programmas apguvi: paraksta un zīmoga vietu neaizpilda, ja elektroniskais dokuments noformēts atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem; tā nav tāda pati piezīme instruktāžu reģistrācijas dokumentiem, un noteikumi arī tieši nenosaka, ka ievadapmācību vai instruktāžu drīkst veikt attālināti vai elektroniski. Mēs tāpēc iesakām ar darba aizsardzības speciālistu atsevišķi saskaņot teorijas apguvi, praktisko demonstrēšanu un dokumentus; apgalvojumu, ka ar platformas pabeigšanas atzīmi pietiks visam, šie noteikumi nepamato, bet pilnīgu elektroniskas dokumentēšanas aizliegumu no to klusēšanas arī nevar izsecināt.

Ko saglabāt pēc mācībām un kāpēc?

Pirms kursa sākuma vienojieties, ko nozīmē pabeigšana un kādu informāciju Jūs vēlāk gribēsiet redzēt: dalībnieku, kursu, izpildes datumu, vērtējumu un mēģinājumu skaitu, ja pārbaudi drīkst kārtot atkārtoti. Piemēram, ja darbinieks vispirms kļūdās situācijas uzdevumā un pēc paskaidrojuma to izpilda pareizi, nosakiet, kā atšķirsiet pirmo mēģinājumu no gala rezultāta un vai vadītājam vajadzīga saruna par kļūdu. Atzīmei jābūt saprotamai arī vēlāk, citādi tā kļūst par ķeksīti, kas apliecina tikai to, ka kāds kursu atvēra. Pretējā gadījumā viens cilvēks ar vārdu «pabeigts» var domāt izlasītu tekstu, cits nokārtotu pārbaudi, bet Jūs no kopējās atskaites nevarēsiet saprast, vai abi tiešām ir izpildījuši vienādu uzdevumu.

Mēs izstrādājām Valsts augu aizsardzības dienesta mācību un eksaminācijas platformu, kurā var pieslēgties tikai caur Latvija.gov.lv. Tās kalendārā ir sešas programmas 69 norises vietās, un dalībnieka identitāte ar rezultātu tur sasaistīta jau pieslēgšanās brīdī; uzņēmumam ar vienu biroju tik stingra pieslēgšanās var nebūt vajadzīga, bet jautājums paliek tas pats: savām mācībām vispirms nosakiet, kā sasaistīsiet dalībnieku ar rezultātu un kurš šo saikni pārbaudīs. Ja vienam kolēģim jāpalīdz otram atvērt kursu, vienojieties arī par palīdzības kārtību, lai pārbaudes rezultāts arī turpmāk tiktu piesaistīts pareizajai personai; plašāk par šīs uzskaites organizēšanu rakstījām rakstā par mācību pārvaldības sistēmu jeb LMS.

Ja piedāvājumā minēti SCORM, xAPI vai cmi5, prasiet izskaidrot, kā konkrētajā risinājumā iegūsiet iepriekš saskaņoto kursa izpildes ierakstu: SCORM radītāja ADL iniciatīva savu darbību ir beigusi, IEEE 9274.1.1-2023 standartizē xAPI, bet cmi5 specifikācija apraksta savietojamu saziņu starp mācību pārvaldības sistēmu un piešķiramām mācību vienībām, tostarp palaišanu, datu apriti un pārskatus. Ar saīsinājuma atpazīšanu vien nepietiek. Lūdziet parādīt Jūsu uzdevumam vajadzīgo rezultātu ar izmēģinājuma dalībnieku, savukārt jautājumus par paša materiāla tehnisko sagatavošanu turpiniet rakstā par to, kā top e-mācību kurss, lai platformas sarunā nepazustu mācību mērķis.

Ar darbinieka vārdu sasaistīts vērtējums ir personas dati, jo Vispārīgās datu aizsardzības regulas definīcija aptver informāciju par identificētu vai identificējamu cilvēku, savukārt glabāšanas ierobežojuma princips paredz identificējošu informāciju glabāt tikai tik ilgi, cik nepieciešams apstrādes nolūkam, ievērojot regulā noteiktos izņēmumus. Tāpēc katram ierakstu veidam nosakiet glabāšanas termiņu, tā pamatojumu un atbildīgo par pārskatīšanu, kā arī vienojieties, kam informācija būs pieejama; visu kursu rezultātiem automātiski piemērot vienu termiņu mēs neiesakām, jo konkrētajā gadījumā jāizvērtē gan mācību mērķis, gan piemērojamās dokumentēšanas prasības.

Kur paliek e-mācībām paredzētais laiks un nauda?

Pirmais budžeta postenis ir darbs līdz pirmajam izmēģinājumam: speciālistam jāsagatavo vai jāpārskata saturs, autoram jāizveido saprotams skaidrojums un uzdevumi, bet kādam no paredzētajiem dalībniekiem jāizmēģina, vai norādījumus var izpildīt bez papildu palīdzības. Ja Jūsu rīcībā ir tikai prezentācija, prasiet novērtēt arī trūkstošos piemērus, atbildes un pārbaudi, nevis pielīdziniet faila esamību gatavam patstāvīgam kursam, jo vienas mācību stundas ilgums nav izstrādes darba tāme; lai saņemtu pamatotu novērtējumu, parādiet sākotnējos materiālus, nosauciet auditoriju un vienojieties, kādu rezultātu tai vajadzēs demonstrēt.

Jaunas Moodle sistēmas izstrāde pie mums maksā sākot no €15 000, bet esošās sistēmas uzturēšanai un attīstīšanai piemērojam €50 stundā. Mūsu Moodle izstrādes pakalpojuma cenu salīdziniet ar Jūsu projektam vajadzīgo darbu apjomu un atsevišķi ieplānojiet satura sagatavošanu, jo sākumcena nav jebkuras ieceres gala tāme un platformas izstrāde nav viss mācību projekts. Pirms budžeta apstiprināšanas prasiet rakstiski nošķirt sākotnējo ieviešanu, turpmāko tehnisko darbu un uzdevumus, kurus Jūsu kolēģi veiks, lai vadība varētu novērtēt gan piegādātāja piedāvājumu, gan uzņēmuma iekšējo noslodzi un izlemt, ko iekļaut pirmajā posmā.

Moodle programmatūra ir pieejama ar GNU GPL licenci, taču, plānojot instalāciju savā serverī, budžetā atsevišķi paredziet uzstādīšanu, pielāgošanu un turpmāko uzturēšanu, nevis uztveriet licences nosacījumus kā visa projekta izmaksu aprakstu. Salīdzinājumam ar nomas piedāvājumu izmantojiet vienādu plānoto darbības periodu un vienādas prasības, bet, ja nomas summa ir atkarīga no lietotājiem, noskaidrojiet, kurus kontus piegādātājs ieskaita; izvēli iesakām vērtēt kopā ar Jūsu komandas iespējām pārvaldīt sistēmu, jo administratora darbs būs vai nu Jūsu kolēģu laikā, vai piegādātāja stundās (kā minējām, pēc palaišanas to parasti veicam mēs, un mūsu pieredzē tās ir 20–30 stundas mēnesī), bet satura atbildīgā darbs jebkurā gadījumā jāparedz Jūsu darba plānā. Piedāvājumā tāpēc prasiet nosaukt gan izvēlēto versiju un tās atbalsta termiņu, gan paredzētos uzturēšanas darbus un to, kurš sekos nākamajai pārejai, lai lēmums balstītos pārbaudāmā apjomā.

Darbinieku un vadītāju laiku iekļaujiet tajā pašā plānā, kur piegādātāja darbus: cilvēkam jāatvēl iespēja materiālu apgūt, uzdot jautājumus un izpildīt uzdevumu, bet vadītājam jāparedz brīdis rezultāta apspriešanai vai praktiskās darbības novērošanai. Ja izmēģinājumā kāds apstājas pie neskaidra skaidrojuma, pierakstiet arī palīdzībai patērēto laiku un pirms nākamās grupas izlabojiet konkrēto vietu, nevis vienkārši saīsiniet kursam atvēlēto periodu. Mēs iesakām izmaksas vērtēt par visu šādi organizētu mācību ciklu; tikai pēc izmēģinājuma Jums būs savi novērojumi par to, kur nepieciešams autora, administratora vai vadītāja darbs.

Kad e-mācības nav piemērotākais risinājums?

Ja prasme jāparāda ar rokām konkrētā darba vietā, iesakām ieplānot praktisku apmācību un novērtējumu turpat, bet tiešsaistes daļai atvēlēt skaidrojumus un sagatavošanos, kuru dalībnieks var veikt iepriekš. Piemēram, iecerētā apmācībā par darba instrumenta lietošanu kursā varat izskaidrot darbību secību, savukārt pasniedzējam uzdot novērot, kā cilvēks to izpilda ar instrumentu. Aplieciniet tikai to prasmi, kuru pārbaude patiešām aptver. Šāds sadalījums palīdz precīzāk nosaukt katras daļas uzdevumu un saglabāt klātienes darbu tur, kur Jūsu izvēlētajam rezultātam nepieciešama praktiska demonstrēšana, jautājumi par izpildi un pasniedzēja vērtējums.

Kombinētās pieejas labā runā arī pētījumu dati: ASV Izglītības departamenta 2010. gada metaanalīzē tiešsaistes mācību apstākļos dalībnieku rezultāti vidēji bija nedaudz labāki nekā klātienes mācībās, un salīdzinājumos ar klātieni atšķirība bija lielāka kombinētajām nekā tikai tiešsaistes mācībām. Tomēr rezultāti pārsvarā nāca no citām vidēm, piemēram, medicīnas apmācības un augstākās izglītības, un tos nevajadzētu pārvērst solījumā par konkrētu ieguvumu Jūsu uzņēmumā. Mūsu ieteikums ir izmantot šo atziņu kā pamatu izmēģinājumam, kurā teoriju savienojat ar praktisku darbu un vērtējat iepriekš noteiktu rezultātu, nevis izvēlēties formātu tikai pēc vispārīga apgalvojuma par tā pārākumu.

Ļoti mazai grupai vispirms salīdziniet sagatavošanas darbu ar iespēju vajadzīgo tematu izrunāt kopā: ja, piemēram, pieciem kolēģiem vienreiz jāapgūst viena darba procedūra, mēs ieteiktu sākt ar vadītu nodarbību un saprotamu materiālu turpmākai lietošanai. Tas ir piemērs izvēles pamatošanai, nevis darbinieku skaita robeža. Ja tie paši skaidrojumi būs vajadzīgi arī nākamajiem kolēģiem vai vairākām grupām, apsveriet patstāvīgi apgūstamu kursu, taču pirms tā izveides nosauciet cilvēku, kurš sekos procedūras izmaiņām; ja tāda cilvēka nav, patstāvīgu kursu neveidojiet: pēc pirmās procedūras maiņas tas mācīs novecojušu kārtību, un labāk palikt pie vadītas nodarbības un aktuāla materiāla, ko kāds jau uztur.

Arī piekļuvi pārbaudiet ar konkrētās grupas cilvēkiem: ja darba vietā viņiem nav datora, vienojieties, ar kādu ierīci, kur un kad viņi varēs izpildīt kursu, vai izvēlieties nodarbību ar pasniedzēju. Paziņojumu par kursu uzskatiet par uzaicinājumu, nevis pierādījumu, ka mācīšanās apstākļi jau ir nodrošināti, un izmēģinājumā pārbaudiet gan piekļuvi, gan iespēju saprast uzdevumu un saņemt palīdzību. Ja šie jautājumi vēl nav atrisināti, aprakstiet mums savu mācību ieceri, norādot dalībnieku darbu, pieejamos materiālus un paredzēto rezultātu; tad sarunu par tehnisko risinājumu varēs balstīt konkrētajā situācijā, arī izvērtējot, kurām daļām saglabāt klātienes formātu.

Kā ieviest e-mācības uzņēmumā ar vienu izmēģinājumu?

Sāciet ar vienu kursu, vienu skaidri noteiktu dalībnieku grupu un vienu novērojamu darba rezultātu, pirms izlemjat, kādu platformu izmantosiet visam uzņēmumam; šādam izmēģinājumam vispirms vajadzīgs saturs, atbildīgais un saskaņota pārbaude. Tehniski izmēģinājumam parasti pietiek ar to, kas Jums jau ir: dokuments vai video koplietotā mapē, tiešsaistes nodarbība un tabula, kurā koordinators atzīmē dalībnieku, datumu un pārbaudes rezultātu; tieši tas, ko šajā tabulā kļūst grūti uzturēt, vēlāk parāda, kas no platformas tiešām vajadzīgs. Piemēram, klientu apkalpošanas komandai varat dot uzdevumu pareizi izvēlēties nākamo darbību konkrētā pieprasījuma situācijā, iepriekš vienojoties, kā vērtēsiet atbildi un kādu skaidrojumu cilvēks saņems kļūdas gadījumā; saglabājiet arī jautājumus, kas dalībniekiem rodas apguves laikā, jo tos varēsiet izmantot satura labošanai; šādi izmēģinājuma iznākums būs konkrēts lēmums par uzlabojumiem, nevis tikai iespaids, ka jaunais kurss izskatās pieņemami.

Kā atšķirt patiku no apguves un rezultāta darbā

Kirkpatrick modelis piedāvā četrus vērtēšanas līmeņus: reakciju, mācīšanos, uzvedību un rezultātus, un pirmie divi palīdz atšķirt to, vai dalībniekiem pieredze šķiet noderīga, saistoša un darbam atbilstoša, no paredzēto zināšanu, prasmju, attieksmes, pašpārliecības un apņemšanās apguves. Praktiskā izmēģinājumā tāpēc atsevišķi jautājiet, vai kurss bija darbam atbilstošs un saprotams, un atsevišķi vērtējiet uzdevumu, kuru cilvēks izpilda pēc mācībām. Labs vērtējums aptaujā vēl nepierāda, ka cilvēks uzdevumu prot izpildīt. Ja kolēģis saka, ka materiāls patika, bet situācijas uzdevumā izvēlas kļūdainu rīcību, satura atbildīgajam ir konkrēts iemesls pārskatīt skaidrojumu, piemēru vai pašu pārbaudi.

Trešais līmenis ir uzvedība, proti, tas, cik lielā mērā cilvēki savā darba vidē veic būtiskās darbības, saņem tam atbalstu un atbild par izpildi, bet ceturtais vērtē, cik lielā mērā mācību pieredze un darba izpildes atbalsts palīdz sasniegt organizācijas iecerētos rezultātus. Mūsu klientu apkalpošanas piemērā vadītājam pēc mācībām būtu jānovēro konkrētā rīcība darbā un jāizrunā šķēršļi, nevis jāapstājas pie kursa testa, savukārt kā rezultāta rādītāju varētu izvēlēties to, vai pieprasījumus retāk nākas atgriezt labošanai. Ja vienlaikus maināt arī pašu procedūru vai darba organizāciju, pierakstiet šīs izmaiņas, lai vērtējumā nepiedēvētu kursam visu, kas uzņēmumā noticis pēc tā ieviešanas.

Kad lemt par platformu

Platformas jautājumu risiniet, kad izmēģinājums ir palīdzējis nosaukt atkārtojamos darbus un vajadzīgo informāciju: kam piešķirsiet kursu, kurš sekos termiņam, kā pārbaudīsiet rezultātu un kā to izmantosiet nākamajā mācību ciklā, un tad varēsiet izskatīt mācību platformas izvēli ar konkrētām prasībām un lūgt piegādātājam demonstrēt savu risinājumu ar Jūsu materiālu. Uz sarunu paņemiet izmēģināto kursu, dalībnieku jautājumus un vienu situāciju, kurā koordinatoram bija jāiejaucas pašam, ārpus sistēmas, piemēram, atkārtoti uzaicināt kolēģi vai pārbaudīt neskaidru rezultātu; demonstrācijā izsekojiet tieši šīs situācijas atrisināšanai un noskaidrojiet, kurš turpmāk par to atbildēs.