Kā top e-mācību kurss: rīki, SCORM un kas no tā ienāk platformā

Kurss ir gatavs, tas ir apmaksāts, un tas atnāk kā viens zip fails ar nosaukumu, kurā ir versijas numurs; kāds to augšupielādē platformā, nospiež saglabāt, un nākamajā dienā izrādās, ka simt divdesmit cilvēku izpildes ieraksti ir pazuduši, kaut gan neviens neko nav dzēsis. Tas nav mīts un nav retums, un platforma par to pat brīdināja, tikai brīdinājums parādījās pusi sekundes pirms poga jau bija nospiesta, un tajā rakstīja to, ko tobrīd neviens nesaprata.

Šis raksts ir par ceļu no materiāla līdz pakotnei un par to, ko ar šo pakotni izdara platforma, kas to saņem, jo tieši šajā nodošanas punktā satiekas divas puses, kuras parasti viena otras darbu neredz. Par to, kas ir mācību pārvaldības sistēma un kad tā uzņēmumam vispār vajadzīga, esam rakstījuši atsevišķi, tāpat kā par to, kā izvēlēties mācību platformu. Šeit runa ir par soli, kas notiek pēc izvēles: kurss top ārpus platformas, tiek iesaiņots un tad ienāk iekšā, un tieši šajā pārejā rodas gandrīz visas nepatikšanas, kuras vēlāk izskatās pēc platformas kļūdām.

Iepriekš ir vērts pateikt vienu lietu, kas šo tēmu atšķir no vairuma citu: gandrīz visas problēmas šeit ir dokumentētas, nosauktas un publiski aprakstītas, tāpēc tās nav jāatklāj ar savu naudu. Platformas dokumentācijā ir gan brīdinājumi, gan to cēloņi, gan risinājumi, un vienīgais, kas parasti trūkst, ir cilvēks, kurš tos izlasa pirms pasūtījuma, nevis pēc pirmās nepatikšanas.

Ko pakotne satur un ko platforma ar to dara

SCORM pakotne ir zip arhīvs, kura saknē atrodas fails ar nosaukumu imsmanifest.xml, un tieši šis fails ir tas, kas pakotni padara par pakotni, nevis par mapi ar failiem. Manifests apraksta kursa struktūru, uzskaita mācību objektus un norāda, kuri faili tiem pieder, tāpēc platforma to izlasa pirmo un no tā uzzina, ko tai rādīt un kādā secībā.

Tālāk sadalījums ir vienkāršāks, nekā parasti domā, un to ir vērts pateikt uzreiz, jo tas izskaidro gandrīz visu pārējo, proti, platforma pakotni parāda un saglabā datus par to, ko cilvēks tajā izdarīja, bet pašu saturu tā neveido un tajā neiejaucas. Moodle dokumentācija to nosauc tieši, norādot, ka sistēma pakotni pasniedz un saglabā mācību mijiedarbības datus, bet SCORM saturu pati neģenerē. Tāpēc viss, kas notiek ekrāna iekšpusē, ir satura autora darbs, un viss, kas notiek ap to, ir platformas darbs.

Saziņa starp abiem notiek pa šauru kanālu, kurā mācību objekts izsauc platformas saskarni ar tādām komandām kā inicializēt, uzstādīt vērtību, nostiprināt un pabeigt, un pa kuru aiziet dažas vērtības: statuss, punkti, laiks, atbildes uz jautājumiem un neliels teksta lauks stāvokļa saglabāšanai. Šis kanāls ir pats svarīgākais elements visā tēmā, jo viss, ko vēlāk gribēsiet redzēt atskaitē, ir jāizvada tieši caur to, un tas, kas tur neietilpst, atskaitē nekad nenonāks.

Tas, ko platforma saglabā, ir konkrēts un ierobežots saraksts, kas piesaistīts vienam mēģinājumam konkrētajā darbībā: statuss, iegūtie punkti kopā ar minimumu un maksimumu, pavadītais laiks, atbildes uz atsevišķiem jautājumiem un iepriekš minētais stāvokļa lauks. Tur nav ne cilvēka vārda kursa iekšienē, ne tā, cik reižu viņš pārtina video, ne tā, kuras lapas viņš izlaida, ja vien pats kurss šos faktus nav pārvērtis par kādu no uzskaitītajām vērtībām.

Kļūmes, kas rodas šajā pārejā, arī ir zināmas un dokumentētas, tāpēc tās nav jāatklāj no jauna, un biežākā no tām ir manifesta trūkums vai atrašanās nepareizā vietā arhīvā, jo tam jābūt tieši saknē, nevis apakšmapē, savukārt otra ir identifikatoru neunikalitāte, kas kļūdu izsekošanas sistēmā ir atsevišķs pieteikums. Vecākiem kursiem pievienojas attēlošanas problēmas mobilajās ierīcēs, kad saturs ir ielikts rāmī ar fiksētu izmēru, un arī tām ir savi pieteikumu numuri, tāpēc piegādātājam par tām var jautāt tieši.

Tāpēc pirmais jautājums satura veidotājam nav par rīku, ar kuru kurss tiks būvēts, bet par to, kādā formātā tas tiks izsniegts un ko tieši tas ziņos. Divi kursi, kas ekrānā izskatās vienādi, var ziņot pilnīgi atšķirīgi, un starpība kļūst redzama tikai tad, kad kādam vajag pierādījumu par to, ka cilvēks kursu tiešām izgāja.

Četras saīsinājumu kopas, kas nav viens un tas pats

Vārdi SCORM, xAPI, cmi5 un AICC tirgū tiek lietoti tā, it kā tie būtu savstarpēji aizvietojami, bet tie apzīmē dažādas lietas un tiem ir dažādi uzturētāji. SCORM ir pakotnes formāts kopā ar izpildes vidi, un tā pēdējā versija ir 2004. gada ceturtais izdevums, kas iznāca 2009. gadā; jaunāka izdevuma nav un nav gaidāms.

Organizācija, kas SCORM radīja, savu darbību ir beigusi, un tās krātuvēs tagad ir paziņojums par arhivēšanu, taču no tā nedrīkst secināt, ka standarts palicis bez uzturētāja, jo SCORM izpildes vides datu modeli uztur Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts kā standartu 1484.11.1, kura pēdējā redakcija ir 2022. gada, un tam blakus ir 1484.11.2 par saskarni. Vienlaikus ir vērts zināt sīkumu, kas maldina: SCORM radītājas organizācijas krātuves lapā tās nosaukums rakstīts kā Advanced Digital Learning, kaut gan vēsturiskais nosaukums ir Advanced Distributed Learning.

xAPI ir kas cits, proti, nevis pakotnes formāts, bet paziņojumu modelis un saskarne, pa kuru sistēma sūta ierakstus par to, ko cilvēks izdarīja, uz atsevišķu mācību ierakstu krātuvi. Kopš 2023. gada tas ir publicēts standarts ar numuru 9274.1.1, un tas pats teksts ir pieejams arī kā starptautisks standarts, tāpēc runa ir par vienu lietu ar diviem numuriem, nevis par divām versijām.

Ceturtais nosaukums ir cmi5, un tas ir xAPI izmantošanas profils tieši palaišanai no mācību platformas, nevis vēl viens atsevišķs standarts, turklāt šā profila spēkā esošā redakcija ir 2016. gada, un starptautiskā standartizācija ir procesā, bet vēl nav pabeigta, tāpēc pareizi ir teikt, ka darbs ir apstiprināts kā projekts, nevis ka standarts jau eksistē. AICC savukārt ir vecākais no visiem, un komiteja, kas to uzturēja, ir izbeigusi darbību 2014. gada decembrī, nododot cmi5 un savu arhīvu tālāk.

Robeža, kas jāzina pirms kursa pasūtīšanas

Šeit ir viens no praktiski svarīgākajiem faktiem visā rakstā, un tas pārsteidz gandrīz katru, kurš to dzird pirmo reizi: Moodle atbalsta SCORM 1.2 un AICC, bet SCORM 2004 tā neatbalsta, un tas nav ne pārpratums, ne nolaidība, bet apzināta izvēle, kura ir ierakstīta pašas platformas dokumentācijā un kuru tur neviens neslēpj. Tur norādīts, ka 1.2 iztur visus atbilstības komplekta testus, savukārt no 2004. gada versijas ir realizētas tikai atsevišķas pamata saskarnes daļas, tāpēc daļa pakotņu var izskatīties darbojamies, kaut gan pilnas atbilstības tur nav.

Šī robeža ir svarīga tāpēc, ka satura veidotāji bieži piedāvā tieši 2004. gada versiju kā jaunāko un labāko, un formāli tā tāda arī ir, jo tai ir divi atsevišķi statusa lauki un mērogots vērtējums. Pircējam, kurš strādās ar Moodle, jaunākā versija tomēr izrādās sliktākā izvēle, un tā ir viena no nedaudzajām reizēm, kad vecāka standarta versija ir pareizā atbilde, nevis piekāpšanās apstākļiem.

Tālāk seko teikums, kuru vērts izlasīt divreiz, jo tas nosaka, kā rīkoties turpmāk: darbs pie SCORM 2004 atbalsta ir apturēts, un kļūdu pieteikumi par to tiek slēgti kā tādi, kurus nelabos. Tas nozīmē, ka dažas 2004. gada pakotnes var izskatīties strādājam, bet paļauties uz to nevar, un neviens tās nelabos, ja tās pārstās strādāt, savukārt sertificēts ceļš, ja 2004. gada versija ir obligāta, ved caur komerciālu ārējo pakalpojumu ar savu spraudni.

Praktiskā secība no tā ir vienkārša: pirms kursa pasūtīšanas jāpasaka satura veidotājam, kurā formātā pakotne ir vajadzīga, un vairumā gadījumu atbilde būs SCORM 1.2. Ja veidotājs piedāvā tikai 2004. gada versiju, tas nav automātiski slikti, bet tas maina platformas izvēli vai prasa papildu komponenti, un šī saruna ir jāizrunā pirms darba, nevis nodošanas dienā. Cmi5 gadījumā jāzina, ka Moodle to nesatur pēc noklusējuma un ka tam ir vajadzīgs atsevišķs spraudnis, kā arī atsevišķa ierakstu krātuve.

Viens lauks, kurā jāietilpst visam

SCORM 1.2 pazīst vienu statusa lauku, un tajā var būt viena no sešām vērtībām, kuras Moodle latviešu saskarnē redzamas kā Nokārtots, Pabeigts, Neizdevās, Nepilnīgs, Pārlūkots un Nav mēģināts. Tas nozīmē, ka nevar vienlaikus ziņot par to, ka cilvēks kursu izgāja līdz galam un ka viņš testu nenokārtoja, jo abas šīs lietas cīnās par vienu un to pašu lauku, un uzņēmumam, kuram vajag tieši šo atšķirību, tas ir īsts ierobežojums, nevis tehniska detaļa.

SCORM 2004 šo problēmu atrisina, sadalot statusu divos neatkarīgos laukos, no kuriem viens stāsta par izpildi un otrs par rezultātu, un pievienojot mērogotu vērtējumu; tieši tāpēc daži satura veidotāji to piedāvā. Bet, tā kā Moodle 2004. gada versiju neatbalsta, šis risinājums lielākajai daļai lasītāju nav pieejams, un tā vietā jāplāno, ka viena kursa vietā var būt vajadzīgas divas darbības: viena par materiāla izskatīšanu, otra par pārbaudījumu.

Otrs ierobežojums ir vēl konkrētāks: lauks, kurā mācību objekts saglabā savu iekšējo stāvokli, lai cilvēks varētu turpināt no tās pašas vietas, SCORM 1.2 gadījumā ietilpina četri tūkstoši deviņdesmit sešas rakstzīmes, un šī robeža ir ierakstīta arī Moodle datu modeļa failā. Garam kursam ar daudziem jautājumiem tas ir maz, un, kad robeža ir sasniegta, stāvoklis vienkārši vairs nesaglabājas, tāpēc cilvēks atgriežas kursa sākumā, un tas izskatās pēc platformas kļūdas, bet ir standarta robeža.

Trešais ierobežojums ir tāds, kas var pārvērst izpildītu kursu par nenokārtotu bez neviena cilvēka līdzdalības, proti, ja manifestā ir norādīts prasmes slieksnis, tad platformai atbilstības prasības uzliek pienākumu statusu pārrēķināt pret iegūtajiem punktiem, un Moodle šo uzvedību pat piedāvā kā atsevišķu iestatījumu. Kurss, kas ziņo par izpildi, bet uzrāda punktus zem sliekšņa, tāpēc atskaitē var parādīties ar statusu Neizdevās, un tas ir dokumentēts, nevis izdomāts.

Kas pazūd, kad pakotni nomaina

Tagad par to, ar ko šis raksts sākās. Ja jaunu pakotni augšupielādē virsū vecajai tajā pašā darbībā un manifesta elementa identifikators atšķiras no iepriekšējā, tad sekojuma dati par šo pakotni Moodle tiek dzēsti, un tas ir ierakstīts dokumentācijā tieši tādā formā, turklāt tur pat ir norādīts, ko darīt: pārliecināties, ka identifikators ir tas pats.

Platforma par to brīdina, un latviešu valodā brīdinājums skan gandrīz vārds vārdā šādi: šķiet, ka pakotne ir mainīta vai modificēta, un, ja pakotnes struktūra ir mainīta, atjaunināšanas laikā daži lietotāju sekojuma dati var tikt zaudēti. Otrs brīdinājums ir vēl tiešāks un pasaka, ka šīs pakotnes sekojuma dati tiks zaudēti. Problēma ir tā, ka abi parādās brīdī, kad augšupielāde jau notiek, un cilvēks, kas tos redz, parasti nezina, vai identifikators ir mainījies, jo to nosaka satura veidotāja rīks, nevis viņš pats.

No tā izriet divi praktiski noteikumi, kurus vērts uzstādīt pirms pirmās versijas nodošanas, un pirmais no tiem ir prasība satura veidotājam saglabāt to pašu identifikatoru visās nākamajās versijās un rakstiski to apstiprināt. Otrais ir vienkāršs pārbaudes solis: pirms augšupielādes atvērt zip arhīvu, atrast manifesta failu un salīdzināt identifikatoru ar iepriekšējo, kas aizņem divas minūtes un pasargā no zaudējuma, kuru atgriezt nevar.

Ir vērts saprast arī to, kur šie dati vispār dzīvo, jo tas izskaidro pārējo un atbild uz nākamo jautājumu, kas parasti seko uzreiz. Mēģinājumi un rezultāti pieder platformas darbībai, nevis pakotnei, tāpēc darbības dzēšana dzēš arī rezultātus, un jaunas darbības izveide jaunajai versijai nozīmē, ka vecie izpildes ieraksti paliek pie vecās darbības un jaunajā tos neredzēs. Tas ir izmantojams risinājums, ja vecā darbība tiek paslēpta, nevis dzēsta, bet tad kursa izpildes nosacījumi ir jāpārsaista uz jauno darbību, citādi kurss daļai cilvēku pēkšņi kļūst neizpildīts.

Pēdējais, ko vērts zināt par mēģinājumiem, attiecas uz to, kad platforma vispār piedāvās sākt no jauna, jo tas nav lietotāja izvēle, bet standarta noteikta uzvedība. SCORM 1.2 gadījumā jaunu mēģinājumu piedāvā tikai tad, ja iepriekšējais beidzās ar statusu Pabeigts, Nokārtots vai Neizdevās, savukārt Nepilnīga, Pārlūkota vai vēl nemēģināta mēģinājuma gadījumā cilvēks atgriežas tajā pašā mēģinājumā, un pakotne bez savas iekšējās loģikas vienkārši pārraksta iepriekšējos punktus un statusu.

Ap šo uzvedību platformā ir divi iestatījumi, kurus ir vērts saprast pirms kursa palaišanas, nevis pēc pirmajām sūdzībām. Viens piespiež sākt jaunu mēģinājumu, un otrs noslēdz darbību pēc pēdējā atļautā mēģinājuma, turklāt pats mēģinājumu skaita ierobežojums darbojas tikai ar SCORM 1.2 un AICC, jo 2004. gada versijai ir sava atsevišķa definīcija. Ir arī atskaites smalkums, kas maina skaitļus: rādītājs par pēdējo izpildīto mēģinājumu neieskaita tos, kas beigušies ar statusu Neizdevās, tāpēc divas atskaites par vienu un to pašu kursu var godīgi rādīt dažādus skaitļus.

H5P ir cita lieta, nevis vieglāks SCORM

H5P bieži nosauc vienā elpas vilcienā ar SCORM, un tas rada iespaidu, ka runa ir par diviem viena veida risinājumiem, no kuriem viens vienkārši ir vieglāks lietošanā. Tā nav taisnība, un sajaukšana maksā, jo abus pērk dažādos gadījumos: H5P ir interaktīva satura veids, kas darbojas pārlūkā un tiek nodots kā atsevišķs fails, bet tas nelieto ne manifestu, ne SCORM saskarni, un tāpēc tas platformai ziņo citādi.

Uz Moodle H5P nonāk pa trim dažādiem ceļiem, kurus nedrīkst jaukt, jo tie uzvedas atšķirīgi, un pirmais no tiem ir platformas pašas iebūvētā iespēja ar satura banku un atsevišķu darbību, kas ir vērtējama un uztur mēģinājumus. Otrais ir vecāks spraudnis, kas daudzās instalācijās joprojām ir uzstādīts un dažiem satura veidiem vērtējumu apstrādā citādi, savukārt trešais ir maksas mākoņpakalpojums, kas ar platformu savienojas kā ārējs rīks, un tā ražotāja forumā ir tieši pateikts, ka bez tā iztikt var, jo maksas daļa ir atsevišķas satura veidu un importa iespējas.

Vērtējuma uzvedība ir tā vieta, kur rodas nepatīkami pārsteigumi, jo iebūvētās darbības mēģinājumu sarakstā sekmju sleja nozīmē, ka cilvēks ieguva simt procentu, bet izpildes sleja nozīmē tikai to, ka viņš saturu izgāja līdz galam, un dokumentācijā ir skaidri norādīts, ka šis saraksts nav saistīts ne ar darbības sekmju slieksni, ne ar darbības izpildes nosacījumiem. Uzņēmums, kas gaida, ka H5P rezultāts pats aizpildīs kursa izpildi, tāpēc var atklāt, ka kurss formāli nav izpildīts nevienam.

Ir arī detaļa par pašiem satura veidiem, kuru vērts pārbaudīt pirms izvēles, jo ne katrs H5P veids ziņo vērtējumu un izpildi vienādi, un ir dokumentēti gadījumi, kad atsevišķi veidi izpildes un sekmju paziņojumus neuzstādīja vispār, tāpēc ir jāpārbauda tieši tie veidi, kurus kursā plānots lietot. Licences ziņā programmatūra ir atļaujošā licencē ar izņēmumu daļai koda, bet svarīgāk ir tas, ka pats saturs, ko izveidojat, ar to netiek licencēts automātiski, un tā licenci izvēlas autors.

Kursa saturam ir savas piekļūstamības prasības

Jautājums par piekļūstamību parasti tiek uzdots par platformu, bet lielākā daļa atbildes atrodas saturā, jo tieši tur dzīvo video bez subtitriem, attēli bez apraksta un interaktīvie uzdevumi, kurus nevar izpildīt ar tastatūru. Platforma var būt nevainojama, un kurss tajā joprojām var būt neizmantojams cilvēkam, kurš neredz ekrānu vai nelieto peli.

Kam tas ir pienākums, nevis izvēle, ir jāatbild precīzi, jo šeit kļūdīties ir viegli un dārgi: publiskā sektora iestāžu vietnēm un lietotnēm prasības nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/2102, savukārt privātajam sektoram atsevišķiem pakalpojumiem no 2025. gada 28. jūnija piemēro Direktīvu 2019/882, kas Latvijā ir pārņemta nacionālā līmenī. Tas nenozīmē, ka no minētā datuma katra uzņēmuma vietnei ir jāatbilst piekļūstamības standartam, jo direktīvas tvērums ir noteikts pakalpojumu veidiem, un mikrouzņēmumiem pakalpojumu daļā ir paredzēts atbrīvojums.

Uzņēmuma iekšējām mācībām no tā izriet praktiska secība, kas neprasa juristu: ja mācības ir domātas saviem darbiniekiem, tad tiešā pienākuma no minētajām direktīvām parasti nav, bet pastāv pienākums nodrošināt saprātīgus pielāgojumus konkrētam darbiniekam, kuram tie vajadzīgi, un tas ir pavisam cits, personalizēts jautājums. Ja mācības tiek pārdotas kā pakalpojums patērētājiem tiešsaistē vai ja pasūtītājs ir publiska iestāde, tad prasības jāpārbauda nopietni un pirms iepirkuma, nevis pēc tā.

Tehniskajā pusē prasība parasti izsakās kā atbilstība WCAG norādēm AA līmenī, un satura veidotājam tas nozīmē konkrētas lietas: subtitri video, transkripcija audio, pietiekams kontrasts, teksta alternatīvas attēliem un iespēja visu interaktīvo izpildīt ar tastatūru. Šīs prasības ir jāieraksta pasūtījumā, jo pēc kursa pabeigšanas subtitru pievienošana nozīmē video pārstrādi, un tas maksā tikpat, cik būtu maksājis uzreiz, tikai vēlāk.

Ko pakotne nekad nesatur

Pakotnes imports izveido vienu darbību, nevis kursu, un šī atšķirība izskaidro daudzus vēlākus pārpratumus, kas parādās tieši nodošanas brīdī. Viss, kas kursā ir ap pašu saturu, paliek platformas pusē un ir jāizveido atsevišķi neatkarīgi no tā, cik labi pakotne ir sagatavota un cik dārgi tā ir maksājusi.

Konkrēti pakotnē nav reģistrācijas, tātad tā nezina un nevar zināt, kas kursu drīkst iziet, un tajā nav kursa izpildes nosacījumu, tātad tā nenosaka, ko platforma skaitīs par pabeigtu kursu. Tajā nav lomu un tiesību iestatījumu, nav vērtējumu grāmatas aprēķina, nav apliecību un nav pārējā kursa satura. Ja piegādātājs sola nodot kursu, ir vērts precizēt, vai runa ir par pakotni vai par pilnu kursu platformā, jo starpība darba apjomā ir liela.

Video ir atsevišķs gadījums, kas šajā sarakstā parādās gandrīz vienmēr, un mācību platformas nav video izplatīšanas sistēmas, tāpēc lielus failus parasti glabā ārpus tās un kursā ieliek tikai atskaņotāju, kas nozīmē, ka video skatīšanās fakts platformai nav automātiski zināms un kļūst zināms tikai tad, ja kurss to pārvērš par kādu no ziņojamajām vērtībām. Uzņēmums, kas gaida atskaiti par to, cik ilgi kurš skatījās, parasti atklāj, ka tāda nav, jo neviens to nebija pasūtījis.

Ir arī īpašumtiesību jautājums, kas šajā tēmā ir tuvāk, nekā izskatās: ja kursa saturu raksta Jūsu nozares eksperts, bet kursu būvē piegādātājs, tad autortiesību noklusējumi Latvijā ir tie paši, kas jebkurā pasūtījuma darbā, un tie nenozīmē, ka samaksa pati par sevi nodod mantisko daļu pasūtītājam. To regulē Autortiesību likums, un praktiskais secinājums šeit ir īss: tiesības uz kursu, tāpat kā avota projektu, vajag ierakstīt līgumā pirms darba sākuma.

Šeit ir arī robeža ar kaimiņu tēmu, kuru šis raksts apzināti neaiztiek, proti, jautājums par to, kā visu kursu kopumā izvest no vienas platformas un ievest citā, ir portabilitātes jautājums, un tam ir savi formāti un sava atbilde, kuru esam aprakstījuši rakstā par to, kas ir mācību pārvaldības sistēma. Pakotne ir viena kursa vienība, nevis izvešanas mehānisms, un jaukt abus ir dārgi.

Ko pajautāt, pirms kurss tiek pasūtīts

Visas iepriekšējās sadaļas noved pie neliela jautājumu kopuma, kuru vērts uzdot satura veidotājam pirms līguma, jo pēc nodošanas atbildes vairs neko nemaina, un pirmais no šiem jautājumiem ir par formātu: kurā standartā pakotne tiks izsniegta un vai tas ir SCORM 1.2, ņemot vērā, ka Moodle 2004. gada versiju neatbalsta. Otrais ir par identifikatoru: vai nākamajās versijās manifesta elementa identifikators paliks tas pats un vai to var ierakstīt līgumā.

Trešais jautājums ir par to, ko kurss ziņos, proti, vai tas uzstādīs statusu, vai tas nodos punktus, vai manifestā būs prasmes slieksnis un ko tieši Jūs redzēsiet atskaitē par cilvēku, kurš materiālu izskatīja, bet testu nenokārtoja. Ceturtais ir par apjomu: cik daudz stāvokļa datu kurss glabās un vai tas ietilps standarta laukā, jo garš kurss ar daudziem jautājumiem šo robežu sasniedz klusi.

Piektais jautājums attiecas uz avota materiāliem un ir tas, kuru aizmirst visbiežāk: vai Jūs saņemsiet arī kursa avota projektu, nevis tikai gatavo pakotni, jo bez avota nākamo grozījumu var izdarīt tikai tas pats veidotājs ar to pašu rīku. Tas ir tas pats jautājums, kas jebkurā pasūtījuma darbā, un tas ir jāuzdod pirms darba sākuma.

Šie jautājumi neaizņem daudz laika un nevienu neapvaino, jo profesionāls satura veidotājs uz tiem atbild uzreiz, bet tie novērš situāciju, kurā uzņēmums ir samaksājis par kursu un pēc gada nevar to ne atjaunināt, ne pierādīt, ka kāds to izgāja. Ja gribat, lai šo sarunu izrunājam mēs vai lai pārbaudām jau saņemtu pakotni pirms tās augšupielādes, sazinieties ar mums, un mēs to izdarām kopā ar mācību platformas ieviešanu.