Gatavs produkts vai pasūtījuma programmatūra: kad ko izvēlēties
Ja process ietilpst gatavā rīkā, ņemiet to. Pasūtījuma programmatūra ir pamatota tad, kad process ir Jūsu konkurētspējas daļa vai gatavie produkti prasa pārāk daudz kompromisu.
Jūs pērkat CRM, jo pārdošanas vadītājs vairs netiek galā ar piezīmēm, un pēc trim mēnešiem blakus sistēmai stāv Excel ar trim cenu sarakstiem un mape ar rēķiniem, kurus kāds pārkopē grāmatvedībā. Produkts nav sliktāks, nekā solīts, jo tas zina klientu, darījumu un nākamo zvanu, bet tas nezina Jūsu procesu, jo šis process nebija tas, ko ražotājs būvēja simtiem uzņēmumu, un šī plaisa, nevis ar vienu pielāgojumu aizpildāms robs funkciju sarakstā, ir visa šī raksta tēma: vai Jūs pērkat rīku savam procesam, vai procesu savam rīkam. Ja trūkst savienojuma starp sistēmām, kuras jau dara savu darbu, tas nav arguments izstrādei: vispirms savienojam to, kas jau ir.
Izvēle starp gatavo produktu un pasūtījuma programmatūru nav jautājums par to, kura poga izskatās modernāka, un nav arī jautājums par to, vai Jūs “esat pietiekami lieli, lai būvētu paši”. Mūsu atbilde ir tā pati, ko esam uzrakstījuši pakalpojuma lapā: ja Jūsu process ietilpst gatavā rīkā, ņemiet gatavo rīku, tas būs lētāk, un pielāgota sistēma ir pamatota tad, kad process ir Jūsu konkurētspējas daļa vai gatavie produkti prasa pārāk daudz kompromisu, un šis teikums nav pārdošanas triks, lai pēc tam tomēr pārdotu izstrādi, bet tests, ar kuru mēs zaudējam darījumus, kuros būtu jāuzraksta vēl viens CRM, un paturam tos, kuros šis tests ir izturēts.
Šis raksts nav interneta veikala platformas salīdzinājums, jo to jau esam uzrakstījuši citur, un tas nav arī pasūtījuma programmatūras cenrādis, jo tāda raksta mums nav un nebūs, tāpēc ka cenas no galvas neizdomājam, un tas arī nav solījums, ka sava sistēma vienmēr uzvar. Mēs pārdodam gan gatavā produkta ieviešanu, gan izstrādi no nulles, un godīgs teksts sākas ar to, ka dažkārt dārgākais pakalpojums, ko varam Jums pārdot, ir tas, kuru Jums nevajag, tāpēc tālāk ir robeža, pēc kuras šo izvēli var izdarīt, pirms kāds Jums pārdod sprintu.
Gatavs produkts vai pasūtījuma programmatūra: kad ko izvēlēties
Ņemiet gatavo produktu, ja process ietilpst tajā, un pasūtiet programmatūru, ja process ir Jūsu konkurētspējas daļa vai gatavie produkti prasa pārāk daudz kompromisu: tā ir visa atbilde, un pārējais šajā rakstā ir tas, kā šo teikumu pārbaudīt konkrētā darbā, ne prezentācijā. Salīdzinājums, kurš sākas ar funkciju tabulu, beidzas, pirms sācies, jo tabula rāda to, ko ražotājs ir nosaucis, ne to, kurš pēc gada lems par Jūsu nākamajām izmaiņām.
Abu kļūdaino izvēļu sekas atšķiras, jo gatavais rīks, kurā Jūs esat ielikuši savu procesu ar varu, kļūst par abonementu plus Excel plus cilvēku, kurš tur abus kopā, un šis cilvēks pēc gada ir dārgāks par jebkuru licenci, bet pasūtījuma sistēma procesam, kurš jau darbojas grāmatvedībā, pasta programmā un standarta CRM, ir izstrādes rezultāts, kuru Jūs uzturēsiet paši, lai gan tirgū līdzvērtīgu produktu jau uztur kāds cits. Pirmajā gadījumā Jūs esat nopirkuši produktu un pēc tam uzrakstījuši otru sistēmu tam blakus, otrajā Jūs esat uzrakstījuši sistēmu tur, kur pietika ar licenci, un abas kļūdas maksā ilgāk, nekā izskatās piedāvājumā.
Mēs šo robežu nosaucam tāpēc, ka esam redzējuši abus galus vienā nedēļā: uzņēmumu, kurš gribēja “savu HubSpot”, lai gan tam vajadzēja HubSpot, un uzņēmumu, kurš trīs gadus pielāgoja gatavu ERP savai cenu tabulai un beidzot nāca pēc tās pašas tabulas kā pēc jauna projekta, ne tāpēc, ka “ERP nemāk”, bet tāpēc, ka kompromisu jau bija vairāk par konfigurāciju. Neviens no šiem gadījumiem nav ļaunas gribas rezultāts, jo abi sākas ar teikumu “mums vajag sistēmu”, kurš vēl nav tests, un tests sākas tikai tad, kad Jūs uzrakstāt procesu vienā lappusē bez rīka nosaukuma un pēc tam meklējat, kurš rīks jau nodrošina lappusē aprakstīto procesu.
Pirms iepirkuma uzrakstiet, kas sistēmai ir jādara pirmajā dienā, ko tā nedrīkst aizmirst otrajā gadā un kurš drīkst to mainīt bez cita ražotāja laidiena. Ja atbildes ietilpst produktā, kuru var konfigurēt, ņemiet produktu. Ja jautājums ir katalogs, cenas, pasūtījums un piegāde e-veikalā, tas ir veikala tests, un mēs to nepārrakstām; ja atbildes ir process, kuru konkurents nevar nopirkt kā gatavu rīku, tikai tad ir jēga runāt par sprintu. Tālāk rakstā runa ir par šo kārtību, ne par konkrētu rīku.
Kas ir gatavais produkts un kas ir pasūtījuma programmatūra
Gatavais produkts ir programmatūra, kuru kāds jau ir uzrakstījis daudziem un kuru Jūs iegādājaties vai abonējat, lai to lietotu bez būtiskas pārbūves, un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas IKT izdevumu vadlīnijās, kas 2026. gada martā šo pašu lietu nosauca valsts pārvaldes budžeta vajadzībām, COTS ir gatavs komerciāls programmnodrošinājums, ko var iegādāties un lietot bez būtiskas pielāgošanas, bet SaaS ir lietotne, kas pieejama internetā kā abonējams pakalpojums. Tās ir definīcijas plānošanai, ne pienākums privātam uzņēmumam, un mēs tās šeit ņemam kā vārdus, kuri jau ir nosaukti, ne kā likumu, kurš Jums uzliek VARAM saskaņojumu.
Pasūtījuma programmatūra ir sistēma, kuru raksta Jūsu procesam, un tajās pašās vadlīnijās specializētā programmatūra ir individuāli izstrādāta programmatūra konkrētas iestādes vai nozares vajadzībām. Mēs to saucam arī par pielāgotu sistēmu, pakalpojuma lapā par nestandarta sistēmu un virsrakstā par pasūtījuma programmatūru, un tie nav trīs produkti, bet viens darbs: kods, kurš sākas no Jūsu procesa, ne no ražotāja pieņēmuma par to, kas ir klients, pasūtījums vai rēķins, tāpēc atšķirība nav “labāks” pret “sliktāks”, bet tas, kurš pēc tam drīkst šo pieņēmumu mainīt.
Gatavais produkts nav neizdevusies pasūtījuma programmatūra, un pasūtījuma programmatūra nav labāks CRM, jo WooCommerce ir gatavs e-komercijas produkts, Moodle ir gatava mācību platforma, WordPress ir gatava satura platforma, un mēs visus trīs pārdodam kā ieviešanu, ne kā slēptu izstrādi ar citu nosaukumu. Laravel nav produkts šajā nozīmē: tas ir ietvars, uz kura mēs rakstām pasūtījuma sistēmas kopš versijas 4.0 2013. gadā, un tas nedod katalogu, grozu vai CRM, kamēr kāds tos nav uzrakstījis, tāpēc sajaukt ietvaru ar produktu nozīmē iedomāties, ka “uz Laravel” jau ir atbilde, lai gan tas ir tikai veids, kā atbildi uzrakstīt.
Šajā vietā parasti sajauc abonementu un īpašumtiesības: SaaS nozīmē, ka Jūs maksājat par lietošanu un datus glabā piegādātājs, beztermiņa licence nozīmē, ka Jūs esat samaksājuši par tiesībām lietot versiju un atjauninājumi bieži ir atsevišķa izmaksu pozīcija, bet pasūtījuma kods, kuru mēs nododam, nozīmē, ka avota kods, dokumentācija un infrastruktūras konfigurācija ir Jūsu. Neviens no šiem variantiem nav automātiski labāks, svarīgi ir skaidri zināt, ko Jūs pērkat, jo pretējā gadījumā pēc gada Jūs strīdaties par to, vai “sistēma ir mūsējā”, kad patiesībā ir abonements, kuru var pārtraukt.
Tests, ar kuru mēs šo izvēli izdarām
Tests nav “vai mums patīk šis ekrāns”, bet tas, vai process, kuru Jūs nedrīkstat atdot konkurentam, ietilpst rīkā, kuru konkurents var nopirkt tajā pašā veikalā: ja ietilpst, rīks ir pareizā atbilde, jo tas būs lētāk un to uzturēs kāds, kura vienīgais darbs ir šis rīks, bet, ja neietilpst, jo cenu tabula, pasūtījuma apstiprinājums vai piegādes noteikumi ir tas, ar ko Jūs atšķiraties, tad gatavais produkts kļūst par kompromisu, un kompromiss šeit nozīmē, ka process tiek veikts Excel tabulās blakus sistēmai.
Šī paša testa otrā puse tiek pārāk bieži aizmirsta: vajadzības biežāk ir kopīgas nekā unikālas, un pasta programmu nebūvē, grāmatvedību, kura jau dara to, ko likums prasa, nebūvē, un standarta pārdošanas piltuvi, kurā darījums ir darījums, arī nebūvē. Iestādes, kuras savu naudu tērē pēc rakstītiem kritērijiem, šo pašu principu ir formulējušas citādi: Ministru kabineta noteikumi Nr. 581, kas stājās spēkā 2026. gada 2. oktobrī, valsts digitālās pārvaldes otrā un trešā līmeņa IKT aktivitātēs prasa izvērtēt alternatīvas, tostarp gatavu tirgū pieejamu standartproduktu vai atvērtā pirmkoda risinājumu, esošā risinājuma attīstību, jaunu izstrādi un iespēju neko nemainīt. Tas nav Latvijas privātā uzņēmuma pienākums, un mēs to nepārvēršam par tādu, bet tas ir tas pats princips, pēc kura mēs atsakāmies izstrādāt to, ko var nopirkt.
Trešā kļūda ir produkta pārbūve, līdz tas vairs nav produkts, jo konfigurācija paliek atbalstītajās robežās (lauki, lomas, plūsmas, kuras ražotājs ir paredzējis), bet pielāgošana, kura pārraksta kodolu, lai process “beidzot derētu”, iznieko tieši tās priekšrocības, kuru dēļ produktu pirka: atjauninājumus, dokumentāciju, to, ka kļūdu atrod kāds cits. Mēs to esam redzējuši Moodle ieviešanās, kur vispirms pārbaudām, vai spraudnis jau pastāv, un tikai tad rakstām savu, un WordPress vietnēs, kur gatavu tēmu neliekam, jo tā ienes desmitiem funkciju, kuras Jums nav vajadzīgas un kuras kļūst par drošības risku, tāpēc produkts ar svešu kodolu nav pasūtījuma sistēma, bet produkts, kuram Jūs esat izņēmuši ražotāja kodolu.
Mēs šo testu veicam atklāšanas darbnīcā, ne piedāvājuma slaidā, jo slaidā vienmēr uzvar izstrāde, kura izskatās pēc rūpēm par Jums, bet darbnīcā uzvar process, kuru var nosaukt. Ja pēc divām dienām izrādās, ka process ietilpst gatavā rīkā, mēs to sakām arī tad, ja tas nozīmē, ka šīs nedēļas darījums nav mūsu nestandarta sistēma, jo raksts, kurš vienmēr beidzas ar “būvēsim Jums savu”, nav tests, bet piedāvājums, kurš slēpjas aiz jautājuma.
Kad gatavais produkts ir pareizā atbilde
Gatavais produkts ir pareizā atbilde tur, kur process jau ir nosaukts nozarē un Jūs neesat tie, kuri šo nosaukumu izgudroja, jo e-pasts, grāmatvedība, kas izraksta rēķinu tā, kā prasa likums, standarta pārdošanas CRM, mācību platforma, kura reģistrē kursu un izpildi, un mazs veikals ar vienu cenu un vienu noliktavu ir vietas, kur izstrāde nedod neko tādu, par ko būtu vērts maksāt starpību starp licenci un sprintu. Mēs šos produktus nepārdodam kā “pagaidu risinājumu, līdz būsiet gatavi īstajai sistēmai”, jo tie ir īstās sistēmas šiem procesiem.
Mēs šos produktus arī pārdodam, un tas nav slēpts solījums, ka pēc gada vajadzēs izstrādi: WordPress paliek satura platforma ar tēmu, kuru mēs rakstām, ne ar gatavu tēmu no veikala; mazam veikalam ar standarta procesiem mēs paši iesakām WooCommerce; Moodle paliek mācību platforma, kuru konfigurējam, migrējam un noformējam, ne izgudrojam no jauna. Šo produktu ieviešanas cenas ir norādītas pakalpojumu lapās un vienā vietā zemāk šajā rakstā, kur vajag parādīt, ka pasūtījuma sākuma cena nav automātiski dārgākā rinda cenrādī, un šeit pietiek pateikt, ka produkts paliek produkts.
Sekas, ja šajā vietā tomēr pasūtāt izstrādi, ir nevis “labāka kontrole”, bet uzturēšana, kuru Jūs vairs nedalāt ar tūkstošiem citu, jo pasta programmas drošības ielāpu kāds izlaiž visiem, bet savas pasta programmas ielāpu izlaižat Jūs, un tas izklausās pēc brīvības, kamēr nav otrās nakts, kurā jālabo tas, ko ražotājs jau ir salabojis savā produktā. Mēs šo brīvību pārdodam tur, kur process to pelna, ne tur, kur pietiek ar licenci, jo pretējā gadījumā mēs Jums pārdodam darbu, kuru pēc gada Jūs ienīdīsiet kā dārgu dublikātu.
Tāpēc godīgākā lieta, ko varam pateikt pirms jebkuras nestandarta sistēmas cenas aprēķina, ir saraksts ar produktiem, kurus mēs Jums ieteiktu tā vietā: ja process ir mācības, sāciet ar Moodle, ja process ir saturs, sāciet ar WordPress, ja process ir mazs veikals, sāciet ar WooCommerce, un, ja process ir rēķini un likumā noteiktā uzskaite, sāciet ar grāmatvedību, kura Jums jau ir, un tikai tad jautājiet, vai kaut kam no tā ir jākļūst par savu sistēmu. Šis saraksts nav partnerlīgums, tas ir tests, kuru mēs piemērojam paši sev.
Kad pasūtījuma programmatūra ir pamatota
Pasūtījuma programmatūra ir pamatota tad, kad process ir Jūsu konkurētspējas daļa vai gatavie produkti prasa pārāk daudz kompromisu, un process var palikt pakārtots Jūsu pamatdarbībai un tomēr izturēt šo testu, jo tests ir kompromisu skaits, ne tas, vai Jūs pārdodat programmatūru. Ja gatavais produkts sāk prasīt, lai Jūs kļūtu par vidējo klientu, un vidējā klienta loma Jums nepalīdz konkurēt, izstrādi pamato testa rezultāts, nevis vēlme pēc sava ekrāna.
Integrācija šeit nav arguments pati par sevi, jo produktiem arī ir saskarnes, un mēs tās pieslēdzam, un arguments sākas tikai tad, kad saskarne nav pietiekama un process prasa, lai aktuālie dati par atlikumu, cenu vai statusu glabātos vienā vietā, kuru Jūs kontrolējat. Sadales tīkla karšu portāls, kuru esam būvējuši uz Laravel un Leaflet, rāda atslēgumus, brīvo jaudu un pieslēguma maksu, un tas nav “karte plus spraudnis”, jo maksa un jauda ir operatora process, ne karšu produkta lauks; Elektrum portālā SSO sesija pievienojas katram pieprasījumam, pirms Vue konfigurators tiek attēlots, un tas nav “enerģētikas tēma WordPress”, jo sesija ir pakalpojuma daļa, ne dekorācija.
Krāsa, logo un izvēlnes kārtojums nav šis tests, jo to var izdarīt produktā, un mēs to izdarām produktā: Moodle tēma ar Jūsu paleti, WordPress tēma bez liekā, WooCommerce veikals, kurš izskatās pēc Jums. Ja vienīgais, ko nevar izdarīt gatavajā rīkā, ir “lai izskatās pēc mums”, Jūs neesat nonākuši līdz pasūtījuma programmatūrai, bet līdz tēmai, un sajaukt šīs divas lietas nozīmē maksāt par izstrādi tur, kur pietiek ar dizainu, un pēc tam brīnīties, kāpēc uzturēšana ir dārga sistēmai, kuras vienīgā atšķirība ir krāsa.
Mēs arī nesakām, ka katra nozare automātiski prasa savu platformu, jo nozares nosaukums nav tests, un tests ir, vai šīs nozares process Jūsu uzņēmumā ir tas pats, ko ražotājs jau ir ielicis paketē, vai tas ir Jūsu veids, kā strādāt šajā nozarē, un šo veidu nevar nopirkt kā gatavu produktu. Ja var nopirkt, pērciet; ja nevar, tad runa ir par pielāgotu biznesa sistēmu, un tikai tad ir vērts runāt par atklāšanas darbnīcu, ne par tēmu.
Trešais ceļš: produkts ar mūsu kodu virsū
Starp gatavo produktu un izstrādi no nulles ir trešais ceļš, kuru mēs arī pārdodam un kuru salīdzinājumi visbiežāk izlaiž: produkts paliek produkts, un virsū rakstām to, ko produkts nedara, un tas nav “nedaudz pasūtījuma programmatūras”, bet lēmums atstāt kodolu tur, kur ražotājs to uztur, un rakstīt tikai to slāni, kurš ir Jūsu. Sadales tīkla pakalpojumu portāls darbojas October CMS platformā, un kalkulatori, kalendāri un pieteikums par bojājumu ir darbs uz produkta, ne jauns satura dzinējs; Moodle ieviešanā vispirms pārbaudām, vai vērtēšanas vai atskaites spraudnis jau pastāv, un tikai tad rakstām savu, jo pretējā gadījumā mēs Jums pārdodam dublikātu.
Ja jautājums ir katalogs, cenas, pasūtījums un piegāde, tas ir veikala tests, un tas jau ir uzrakstīts rakstā par WooCommerce vai Laravel izvēli, tāpēc šeit to nepārrakstām un nepadarām nestandarta sistēmu par noklusējuma atbildi. Ja jautājums ir par CRM, ERP, iekšējo paneli vai nozares procesu, palieciet šeit, jo veikals ir viens gadījums no tā paša testa, ne visas izvēles saturs.
WordPress pusē trešais ceļš izskatās pēc atteikuma, jo gatavas tēmas mēs neliekam, tās ienes funkcijas, kuras kļūst par drošības risku, un būvējam tīru tēmu tikai ar to, kas vajadzīgs, un tas joprojām ir produkts: redaktors raksta WordPress redaktorā, ne mūsu izgudrotajā, un atjauninājumi nāk no WordPress, ne no mūsu laidiena vien. Atšķirība starp šo un pasūtījuma sistēmu ir tā, ka satura process ietilpst produktā, bet tēmas process neietilpst ThemeForest tēmā, un sajaukt tos nozīmē vai nu ielikt svešu tēmu un pēc tam brīnīties par spraudņiem, vai arī būvēt savu CMS saturam, kuram CMS jau pastāv.
Šī robeža ir arī vieta, kur mēs sakām nē “nelielai pārbūvei”, kura pēc trešā mēneša jau skar kodolu, jo, ja pielāgojumu kļūst vairāk par konfigurāciju, ja pirms katra atjauninājuma jāpielāgo mūsu kods, ja ražotāja laukā vairs nav aktuālo datu, Jūs vairs neesat uz trešā ceļa. Tas jau ir izstrādes projekts, kurš slēpjas aiz produkta nosaukuma, un tad godīgāk ir saukt to par izstrādi un attiecīgi aprēķināt izmaksas, jo pretējā gadījumā Jūs maksājat par produktu, kuru vairs nevar atjaunināt, un par sistēmu, kuru vēl nevar pārņemt.
Nauda un laiks: principi, ne cenrādis
Pasūtījuma sistēma pie mums sākas no €8 000, un pilns cikls parasti aizņem no 12 līdz 32 nedēļām, un tas ir “sākot no”, ne rēķins, un 12 nedēļas nav tie paši pirmie trīs mēneši, kuros mēs solām lietojamu MVP: īsākais termiņš ir paredzēts nelielam izstrādes projektam, MVP ir solis, pēc kura sistēmu jau lieto, un 32 nedēļas ir lielāka darba augšējā robeža, kura iekļaujas arī vispārīgajos BUJ minētajos sešos līdz astoņos mēnešos lielai pielāgotai sistēmai. Laravel lapa sākas no tiem pašiem €8 000 un 6–24 nedēļām, un tā nav lētāka pasūtījuma programmatūra: tā ir lapa cilvēkam, kurš jau zina, ka darbs ir Laravel, un tā nav tests, vai vispār vajadzīga izstrāde.
Šie skaitļi nedrīkst kļūt par teikumu “pasūtījuma programmatūra ir dārgākā izvēle”, jo Moodle ieviešana sākas no €15 000, veikala Pro versija maksā €9 500, un abas ir virs pasūtījuma sākuma cenas, jo viena ir liela produkta ieviešana, otra ir veikals ar noliktavu un B2B cenām. Salīdzināt “sākot no €8 000” ar Moodle “sākot no” kā izstrādes un produkta cenas ir nepareiza aritmētika, jo salīdzināt var tikai viena un tā paša procesa divus ceļus, un pat tad abas puses ir sākuma cenas, ne kopsummas; lielākiem nestandarta darbiem rēķinām pēc laika un materiāliem ar nedēļas griestiem, jo fiksēta cena tur parasti nozīmē uzcenojumu riskam vai strīdu par apjomu, un stundas likme ir €50 bez PVN, bet pasūtījumiem, kuru apjoms sešu mēnešu periodā pārsniedz 200 stundas, to nosakām individuāli.
Abonementa un izstrādes salīdzinājums arī nav formula, kurā pēc N gadiem viena puse automātiski uzvar, un VARAM vadlīnijas valsts plānošanai nosauc to, ko mēs redzam arī privātos līgumos: SaaS maksa var kāpt līdz ar lietotāju skaita pieaugumu vai indeksācijas dēļ, integrācijas paliek Jūsu izmaksas, un dati glabājas pie piegādātāja. Uzturēšanas stratēģijā vēlams iekļaut izejas plānu gadījumam, ja pakalpojums vairs netiek sniegts vai kļūst pārāk dārgs. Vadlīnijās minēto standartizētās programmatūras uzturēšanas izmaksu īpatsvaru mēs šeit necitējam, jo tas balstās uz piegādātāju publikācijām, un tādus skaitļus mēs nerakstām, bet princips paliek: abonements rada izdevumus katru gadu, savukārt izstrādei ir sākotnējās un uzturēšanas izmaksas. Izmaksas ir abos gadījumos.
Datu akts, kas Savienībā piemērojams no 2025. gada 12. septembra, palīdz izgūt eksportējamos datus no mākoņa pakalpojuma un aizliedz piegādātājam likt šķēršļus maiņai, bet funkcionālo līdzvērtību tas prasa infrastruktūras pakalpojumam, ne CRM, kuru Jūs vienkārši “pārnesat”, un regula 2023/2854 nesola, ka process pārcelsies kopā ar failu. Vispārīgās datu aizsardzības regulas 20. pants ļauj pārnest personas datus, kurus datu subjekts ir sniedzis, ne lietotni, ne Jūsu konfigurāciju, ne biznesa noteikumus, tāpēc, ja gribat sistēmu, kuru varat pārcelt pie cita izstrādātāja, tas ir avota kods, kuru mēs nododam, ne eksports no sveša paneļa.
Ko mēs nesakām, kad runājam par pasūtījuma programmatūru
Mēs nesakām, ka sava sistēma vienmēr ir gudrāka, ka gatavais produkts ir tiem, kuri “vēl nav izauguši”, vai ka pēc trim gadiem izstrāde noteikti ir atmaksājusies, jo tāda līkne bez Jūsu procesa ir izdomājums. Raksts, kurš pēc godīga sākuma tomēr nonāk pie tā, ka jāpasūta izstrāde, ir aizgājis par tālu, un mēs to esam redzējuši pietiekami bieži, lai šeit apstātos, jo mūsu mērķis ir īss un godīgs tests.
Mēs arī nesakām, ka Laravel ir atbilde uz gatavā produkta jautājumu, jo Laravel ir veids, kā mēs rakstām, kad tests jau ir parādījis, ka vajadzīga izstrāde, un pārdot ietvaru cilvēkam, kuram vajag Moodle, nozīmē pārdot āmuru cilvēkam, kuram vajag plauktu. Mūsu Laravel lapa sākas no €8 000 un runā par API, rindām un testiem, bet šis raksts runā par to, vai Jums vispār vajag šo lapu, un sajaukt šīs divas lietas nozīmē, ka Jūs izvēlaties instrumentu, pirms esat izvēlējušies darbu.
Mēs nesakām arī to, ka atklāšanas darbnīca ir slēpts veids, kā Jūs ievilināt izstrādes projektā, jo darbnīcas rezultāts ir plāns, kurš paliek noderīgs arī tad, ja izlemjat mūs neizmantot, un dažkārt plāns saka: ņemiet produktu, kuru jau esat nosaukuši, un mēs to ieviesīsim, vai arī ieviesīs kāds cits. Ja šis teikums Jums izklausās pēc zaudēta darījuma, tas ir tāpēc, ka tas ir zaudēts darījums, un mēs labāk zaudējam izstrādes pasūtījumu, kurā būtu jāuzraksta vēl viens CRM, nekā iegūstam klientu, kurš pēc gada jautā, kāpēc viņš uztur sistēmu, kuru varēja abonēt.
Valsts iepirkumam šis privātai firmai paredzētais tests ir jāpielāgo, jo valsts plānošanā VARAM IKT vadlīnijas prasa izvērtēt, vai tirgū jau ir gatavs risinājums, un valsts IKT resursu un pakalpojumu sistēma VIRSIS nav šis tests, un tas ir iepirkuma jautājums, kuru šeit neizskatām, bet privātajā sektorā noteicošais ir Jūsu process un mūsu cenrādis. Abas puses var nonākt pie tās pašas atbildes, lai gan uz tām attiecas atšķirīgas prasības.
Kā šo lēmumu pieņem pie mums
Darbs sākas ar divu līdz triju dienu atklāšanas darbnīcu, kurā kopā ar Jūsu komandu izrunājam procesus, lietotāju lomas, riskus un MVP apjomu, un tas nav slaidu rīts, bet darbs, pēc kura mēs varam pateikt, vai process ietilpst gatavā rīkā, vai tas prasa trešo ceļu, vai tam vajadzīga izstrāde no nulles. Ja atbilde ir produkts, darbnīca ir atmaksājusies ar šo teikumu; ja atbilde ir izstrāde, nākamais solis nav kods.
Pirms produkcijas koda mēs divās līdz trijās nedēļās sagatavojam klikšķināmu prototipu, jo tajā domas mainīt ir lētāk nekā gatavā sistēmā, un prototips nav “lai būtu, ko rādīt valdei”, bet vieta, kur Jūs redzat, ka cenu tabula, kuru vakar nosaucāt, patiesībā ir cita tabula, un kur šī atklāsme maksā dienas, ne mēnešus. Tikai pēc tam sākas izstrāde: pirmajos trīs mēnešos uzbūvējam MVP, ko var reāli lietot, un tālāk paplašinām iteratīvi, divu nedēļu sprintos ar demonstrāciju pēc katra.
Beigās Jūs saņemat avota kodu, dokumentāciju un infrastruktūras konfigurāciju un varat to visu pārcelt pie cita izstrādātāja, un tas nav solījums, ka pārcelšana būs patīkama, bet solījums, ka Jūs neesat piesaistīti mums. Lielākos projektos paliekam pie laika un materiāliem ar nedēļas griestiem, un MVP robežu tomēr fiksējam, jo pretējā gadījumā “agile” kļūst par vārdu, aiz kura pazūd apjoms, un, ja pēc darbnīcas Jūs ejat citu ceļu, plāns paliek Jums, kā esam uzrakstījuši pakalpojuma lapā, un šis raksts to nemaina.
Pirms rakstāt mums, uzrakstiet procesu vienā lappusē bez rīka nosaukuma un atzīmējiet, kuras procesa daļas nedrīkst būt atkarīgas no cita ražotāja laidieniem: ja lappuse ir tukša vai tajā ir tikai “lai būtu sava sistēma”, Jums vajag produktu, un mēs to arī pateiksim, bet, ja lappusē ir process, kuru konkurents nevar nopirkt kā gatavu rīku, tad ir vērts runāt par izstrādi. Uzrakstiet mums, ja gribat, lai mēs šo lappusi izlasītu kopā ar Jums un pateiktu, kurš risinājums Jums ir piemērots, arī tad, ja atbilde ir ņemt produktu, kuru Jūs jau esat nosaukuši.
Bieži uzdotie jautājumi.
Kā saprast, vai man vajag pasūtījuma programmatūru?
Ja Jūsu process ietilpst gatavā rīkā, ņemiet gatavo rīku, tas būs lētāk. Pasūtījuma programmatūra ir pamatota tad, kad process ir Jūsu konkurētspējas daļa vai gatavie produkti prasa pārāk daudz kompromisu. Uzrakstiet procesu vienā lappusē bez rīka nosaukuma un atzīmējiet, kuras procesa daļas nedrīkst būt atkarīgas no cita ražotāja laidieniem. Ja paliek tikai “lai būtu sava sistēma”, Jums vajag produktu, ne izstrādi.
Vai gatavais CRM vai ERP ir sliktāks par savu sistēmu?
Nē. Gatavais produkts nav neizdevusies pasūtījuma programmatūra, un pasūtījuma programmatūra nav labāks CRM. WooCommerce, Moodle un WordPress mēs paši pārdodam kā produktu ieviešanu, ne kā slēptu izstrādi. Sava sistēma ir pamatota tad, kad process ir Jūsu konkurētspējas daļa vai gatavie produkti prasa pārāk daudz kompromisu, ne tad, kad gribat citu krāsu uz tā paša procesa.
Vai pasūtījuma sākuma cena nozīmē, ka izstrāde ir dārgāka par produktu?
Nē. Nestandarta sistēma sākas no €8 000, un tā ir sākuma cena, ne rēķins. Moodle ieviešana sākas no €15 000, veikala Pro versija maksā €9 500, un abas ir virs šīs sākuma cenas, tāpēc pasūtījuma sākuma cena nav dārgākā rinda cenrādī. Lielākiem nestandarta darbiem strādājam pēc laika un materiāliem ar nedēļas griestiem, un stundas likme ir €50 bez PVN, bet pasūtījumiem, kuru apjoms sešu mēnešu periodā pārsniedz 200 stundas, to nosakām individuāli.
Kam pieder kods pēc pasūtījuma programmatūras izstrādes?
Jums. Avota kods, dokumentācija un infrastruktūras konfigurācija tiek nodoti, un Jūs varat to visu pārcelt pie cita izstrādātāja. Datu akts palīdz izgūt eksportējamos datus no mākoņa pakalpojuma, bet nepārbūvē procesu citā CRM. Vispārīgās datu aizsardzības regulas 20. pants ļauj pārnest personas datus, kurus datu subjekts ir sniedzis, ne lietotni.
Vai var sākt ar gatavu produktu un vēlāk pāriet uz savu sistēmu?
Jā, un bieži tas ir pareizais sākums, ja process vēl nav skaidri definēts. Trešais ceļš ir produkts ar mūsu kodu virsū, kamēr kodols paliek ražotāja rokās. Ja pielāgojumu kļūst vairāk par konfigurāciju, godīgāk ir saukt to par izstrādi un attiecīgi aprēķināt izmaksas, ne slēpt to aiz produkta nosaukuma.
IT sistēmu izstrāde uzņēmumiem un iestādēm: iekšējās sistēmas, tīmekļa platformas, reģistri un integrācijas. Sākam ar procesu izpēti un prototipu, pēc tam izstrādājam pirmo lietojamo versiju.